Vecāka pārdomas.
- Laura Poiša
- pirms 5 stundām
- Lasīts 1 min
Izlasot Šiniči Suzuki grāmatas “Nurtured by Love” un “Ability Development from Age Zero”, pieķēru sevi pie domas, ko darītu citādāk, ja es to būtu zinājusi jau toreiz jeb ja varētu iekāpt laika mašīnā un sākt visu no jauna? Noteikti fonā atskaņotu Suzuki repertuāru jau no mazuļa pirmajām dzīves dienām un turpinātu to darīt, cik vien tas būtu iespējams. Kad bērns paaugtos, mēs kopā lallinātu un dungotu šo mūziku, jo tagad es zinu, kāpēc tas ir tik svarīgi. Šiniči Suzuki to apraksta savās grāmatās, un manā pieredzē ir novērots, kā tas strādā. Ir daudz, daudz reiz vieglāk mācīties, ja mūzika jau skan tevī.
Šo septiņu gadu laikā, kopš esmu daļa no Suzuki kopienas, mana ticība metodei ir kļuvusi tikai stiprāka. Atskatoties atpakaļ, saprotu, ka tieši tā mums palīdzēja pārvarēt grūtības un stiprināja lielo mīlestību pret mūziku. Katrs mirklis, ko pavadu nodarbībās, esot kopā ar bērnu, ir nenovērtējami vērtīgs. Tajā brīdī neeksistē nekas cits, ir tikai šis mirklis, mūzika, nodarbība, mans bērns, skolotājs un tas, ko mēs visi kopā radām.






Komentāri