Daudzus gadus daudzi cilvēki ir lolojuši plaši izplatīto pārliecību, ka talants ir iedzimts un ka katram ir savas raksturīgās īpašības jeb daba, ka katram ir savs individuālais temperaments un talants, kas ir pārāks vai nepilnīgāks kopš dzimšanas, un ka šis iemantotais talants nevat tikt pilnveidots, ja no paša sākuma ir nepilnīgs.
Šo pārliecību kā teoriju ir sludinājuši daudzi zinātnieki, bet apmēram pirms četrdesmit gadiem es sapratu, ka tās ir pilnīgas aplamības. Kopš tā laika cenšos pierādīt, ka talants nav iedzimta nejaušība, ka visi bērni var kļut labi izglītoti, ja tiek pienācīgi mācīti. Esmu rādījis labus piemērus ar muzikāli augstu attīstītiem bērniem. Esmu arī lūdzis pasalues cilvēkus saprast manu ideju. Ir ļoti grūti izmainīt ilgi pastāvējušu pārliecību, taču grūtības nekad nav mani atturējušas, nekad neesmu padevies un atteicies no savas domas. Esmu pierādījis, ka talants nav iedzimts, un esmu audzinājis un attīstījis daudzus bērnus,pieņemot viņus kā audzēkņus bez jebkādiem muzikāliem pārbaudījumiem. Esmu izskolojis viņus par lieliskiem mūziķiem. Pa to laiku pēc ilgiem pētījumiem meklējot talanta atīstīšanas principu beidzot esmu atradis spēju likumu.
Esmu sapratis sekojošo:
1. Talantu iegūst caur spēcīgo dzīvības spēka (jeb dzīvību dodošā spēka vai enerģijas) funkciju.
2. Talants attīstās kā fizioloģijas vai smadzeņu fizioloģijas jautājums, kas dzīvā radībā darbojas, lai uzturētu dzīvību un turpinātu augt.
Spēju likumu varētu apkopot šadi:
Dzīvs organisms iegūst talantu atbildot uz apkārtnes stimulu un pielāgojoties visam apkārt esošajam. Talants ir dzīvības spēka rezultāts, tātad nav talanta bez ārēja stimula.
Jaundzimušā dzīvības spēks uzsūc visu, kas ir tam apkārt, kā mātes runasveidu, viņas domu un jūtu gaitu un tamlīdzīgi. Jāņem vērā, ka bērns iegūst šo spēju paralēli augšanai dzīvības spēkā, tiekot barotam. Dzīvam organismam būtu jāmirst, ja tas nespētu pielāgoties savai videi. Talants pastāv, lai izdzīvotu apkārtējajā vidē, pielāgojoties dažādiem ārējās vides stimuliem.
Pēc pieredzes esmu stingri pārliecināts, ka spēju likums ir pilnīgi patiess. Tas ir acīmredzami, ka bērna spējas attīstās fizioloģiskā veidā tā pat kā mazuļa ķermenis aug fizioloģiski viņa spēcīgās dzīvības darbības dēļ.
Ja jūs ar savu mazuli pārvāktos uz Aļasku un audzinātu viņu Aļaskas aukstajā vidē, tad viņš pielāgosies šim stimulam un pamazām iegūtu spēju izturēt stipru salu. Lai izdzīvotu Aļaskā, fizioloģiskas izmaiņas ādā parādītos viscaur ķermenim. Protams, ar vienu vai divām nedēļām Aļaskā nepietiktu, lai izraisītu šādas ķermeniskas pārmaiņas. Tik īsā laikā nekādā veidā bērns neiegūtu spēju izturēt aukstumu, lai arī iespējams iegūtu sapratni par to.
Bērns, kurš katru dienu dzird savu māti runājam, uzsūc to visu savā augumā un atdarina mātes balsi, izrunu, intonāciju, akcentu, pielāgolot savas balss saites un mutes muskuļus, un visu pārējo ārējam stimulam. Galu galā viņš sāk runāt glužikā māte. Es nespēju skaidri izrunāt angļu valodas skaņas, jo uzaugu dzirdot savu dzimto japāņu, ne angļu valodu.
Es bieži saku, ka cilvēks ir savas vides rezultāts.
Pat primitīvie cilvēki, kas dzīvoja akmens laikmetā bija spējīgi uz augsta līmeņa atīstību, bet viņu vide viņu potenciālu nestimulēja vairāk kā akmens laikmetā. Visi tajā laikā uzauga kā akmens laikmeta primitīvie cilvēki. Viņi nevarēja atīstīt savas spējas tālāk par akmens laikmeta spējām. Šis piemērs lieliski izskaidro spēju likumu.
Ja mūsdienu bērns nonāktu un uzaugtu akmens laikmetā, viņš kļūtu par tādu pašu akmens laikmeta cilvēku. Tā pat ja mūsdienu bērns nonāktu piectūkstoš gadu tālā nākotnē un viņu izglītotu augsti civilizēti cilvēki, tad viņš izaugtu līdz tādam pašam līmenim.
Esmu atklājis, ka lielā dzīvības spēka darbīgumu var izmantot, lai bērna spējas attīstītu līdz brīnumaini augstam līmenim, ja tās tiek labi koptas kopš dzimšanas. Tāpēc gribu uzsvērt, ka svarīga ir izglītība no nulles gadu vecuma. Mums jāciena un jānovērtē dzīvība augstāk un jāpamana, ka katram bērnam piemīt brīnišķīgs izaugsmes potenciāls.
No angļu valodas tulkojusi Madara Drukaļska, oriģināls pieejams LvSA bibliotēkā "Shinichi Suzuki: His Speeches and Essays".