top of page
  • Writer's pictureLvSA

Suzuki mīti un burvība, Jenny Macmillan.

Nesen saņēmu aicinājumu uzrakstīt rakstu Piano Professional, Eiropas klavierskolotāju asociācijas žurnālam Apvienotajā Karalistē, par kritiku, kas nereti tiek vērsta pret Suzuki pieeju. Raktā es paskaidroju, ka daudzi no pārmetumiem ir mīti un ka ļoti loģiskās Suzuki pieejas rezultāti ir burvīgi: katram skolēnam piemīt potenciāls, ikviens attīsta neatlaidību un izturību, un daudzi kļūst par lieliskiem mūziķiem.





Sliktās lasītprasmes mīts.


Pastāv uzskats, ka Suzuki bērni nemācās lasīt mūziku, jo spēlē pēc dzirdes, ka Suzuki pieeja galvenokārt balstās uz atkārtošanu un iekalšanu. Dr Suzuki atturējās no nošu lasīšanas mācīšanas ļoti maziem bērniem pie instrumenta, jo mazi bērni mācās caur maņām — dzirdot, klausoties, skatoties un jūtot, nevis ar prātu. Suzuki vēlējās, lai bērni uzmanīgi klausās savā skaņā un veido skaistu toni.


Japānā Suzuki bērni agri sasniedza augstu vijoļspēles līmeni. Turklāt 20. gadsimta vidū japāņu bērni nošu lasīšanu mācījās skolā, tāpēc Dr. Suzuki nebija savā filosofijā jāiekļauj nošu lasīšana pie instrumenta. Kad Suzuki pieeja izplatījās Rietumos, skolotāji, kas nebija pilnībā apmācīti Suzuki filosofijā, uzskatīja, ka arī vecākiem Suzuki bērniem nevajadzētu mācīties lasīt notis. Kļūda radās neizproptot nošu lasīšanas vēlāko ieviešanu un mūzikas lasīšanas ideju iepazīšanu caur muzikālām spēlēm.


Mūsdienās Suzuki skolotāji saprot, ka mācēt lasīt notis ir svarīgi. Tiklīdz bērni uzsāk individuālās nodarbības, viņi iesaistās grupu nodarbībās kopā ar citiem līdzīga vecuma un līmeņa bērniem. Šajās muzikālajās spēlēs ar bildēm, ritma izjušanu, klausīšanos un dziedāšanu viņi faktiski apgūst nošu lasīšanas sākuma posmus. Labi skolotāji māca arī mūzikas teoriju tad, kad bērni tam ir gatavi - ap 6 gadu vecumu. Tāpat kā ar dzimtās valodas apguvi - vispirms klausās, tad runā, un pēc tam lasa -, tā pat ar mūziku - vispirms klausās, tad izstrādā spēles tehniku, un pēc tam iemācās lasīt notis. Mūzikas valoda ausīs ir nepieciešama sagatavošanās nošu lasīšanai. Ja jau sākumā koncentrējas uz nošu lasīšanu, nav iespējams koncentrēties arī uz skaņu un tehniku.


Mēs mācām katru muzicēšanas aspektu tad, kad bērns tam ir gatavs. Tas nozīmē, ka 10 vai 12 gadus vecs audzēknis var ļoti muzikāli spēlēt Baha menuetus, Klementi sonātīnes un pat vienkāršu Bēthovena sonāti. Tomēr, tāpat kā lielākajai daļai šī vecuma bērnu, kuri trīs vai četrus gadus jau ir mācījušies pēc ne-Suzuki pieejas, Suzuki audzēkņu nošu lasīšanas prasmes joprojām ir agrīnā stadijā. Tā kā viņu klausīšanās spējas ir ļoti labi attīstītas un viņi mācās labi vingrināties, agrīnā pusaudža vecumā viņu lasīšanas spējas parasti strauji uzlabojas, panākot viņu muzikālās spējas. Tas ir ieguvums pēc principa skaņa pirms simbola - lasīšana tiek aizkavēta, līdz bērns tam ir gatavs, bet burvība ir tāda, ka pēc tam lasītprasme strauji attīstās.


Mīts, ka atdarināšana rada nemuzikālu, robotisku spēli.


Visi Suzuki bērni spēlē kopīgu repertuāru. Tas nozīmē, ka viņi var viegli muzicēt kopā un, apvienojumā ar kopīgu muzicēšanas paņēmienu, var likties, ka viņu priekšnesumi ir mehāniski. Daži apgalvo, ka Suzuki skolēni mēdz pārāk daudz atdarināt, nevis attīstīt savas interpretācijas prasmes, tādējādi radot muzikālā radošuma un izteiksmes trūkumu. Tomēr mēs teiktu – vispirms imitācija, pēc tam radošums. Ir daudz vieglāk būt radošam, ja vispirms ir ielikti pamati. Augstākajos līmeņos Suzuki skolotāji aktīvi veicina muzikālu radošumu, nevis atdarināšanu.


Suzuki bērni mācās pēc dzirdes, regulāri klausoties mūziku, kuru apgūst. Mācību sākumā skolotājs daudz rāda priekšā skaņu un kustības, kas nepieciešamas šīs skaņas veidošanai. Bērns atdarina skaņas un kustības. Mazi bērni drīz paši atrod nākamā skaņdarba notis, bet turpina skatīties un klausīties skolotāja doto piemēru. Bērniem pieaugot, viņi attīstīa pieskārienu jutīgumu un toņa kvalitāti. Vairāk tiek apspriesta teorija un spēles stils un raksturs. Labi apmācīti Suzuki skolēni iemācās uzmanīgi klausīties un spēlēt muzikāli, mākslinieciski un radoši.


Ierakstu klausīšanās mēdz saņemt kritiku, jo tā atturot no individuālas mūzikas interpretācijas. Tomēr pat ABRSM (Karalisko mūzikas skolu asociētā padome Apvienotajā Karalistē) mūsdienās izdod eksāmenu skaņdarbu ierakstus, tātad, šī Suzuki pieeja ir kļuvusi par vispārpieņemtu praksi. Vidējā un augstākā līmeņa skolēniem Suzuki skolotāji iesaka klausīties dažādus apgūstamo skaņdarbu izpildījumu ierakstus, kā arī citus apgūstamo komponistu skaņdarbus, lai attīstītu jutīgumu un interpretācijas izpratni.


Suzuki repertuārs.


Suzuki repertuāru mēdz kritizēt par tā ierobežojumiem. Taču katram instrumentam to ir rūpīgi izvēlējušies ļoti pieredzējuši mūziķi, lai pakāpeniski iepazīstinātu audzēkni ar tehniskajiem un muzikālajiem paņēmieniem sākot ar vienkāršākajiem līdz sarežģītākajiem. Tam ir vairākas priekšrocības, tostarp tas, ka skolotāji pilnībā pārzina sava instrumenta repertuāru un tāpēc var pievērsties katram bērnam bez apgrūtinājuma izprast jaunu nošu tekstu. Suzuki skolēniem ir viegli piedalīties muzicēšanā grupās. Labi Suzuki skolotāji audzēkņiem pēc vajadzības piemēro skaņdarbus ārpus Suzuki repertuāra, piemēram, tradicionālo vietējo vai ansambļu mūziku. Tas paplašina skolēnu mūzikas stilu redzesloku un attīsta lasītprasmes.


Klavieru repertuāra gadījumā, kad tas tika izstrādāts 60. gadu beigās, uzsvars tika likts uz baroka un klasiskā laikmeta mūziku tāpēc, ka Japānā mazi bērni ar mazām rociņām, kas vēl nebija emocionāli gatavi romantiskai mūzikai, sasniedza tehniski ļoti augstu līmeni. Tomēr 2000. gadu sākumā klavieru repertuārs tika ievērojami paplašināts, un tagad tajā ir iekļauta tādu komponistu kā Šopēna, Debisī, Bartoka un Vilja-Lobosa mūzika. Augstākā līmeņa bērni klausās izcilāko mūziķu priekšnesumus.

Ir svarīgi apzināties, ka Suzuki pieeja nav tikai Suzuki repertuārs. Diemžēl ir skolotāji, kas lieto Suzuki repertuāru, neizejot Suzuki apmācību un neizprotot Suzuki principus un filosofiju, sakot: “Es mācu Suzuki, bet es mācu arī citas metodes”. Tādi gadījumi kā šie diemžēl ir kaitējuši Suzuki pieejas reputācijai.


"Suzuki bērni visu mācās grupās" – lūk, vēl viens mīts!


Pastāv mīts un pārpratums, ka Suzuki bērni mācās tikai grupās. Suzuki bērni, kas ir sākuši spēlēt instrumentu, katru nedēļu iet uz individuālajām nodarbībām. Pateicoties kopīgajam repertuāram, bērniem ir iespēja spēlēt grupās, un tas notiek grupu nodarbībā katru nedēļu, kā arī Suzuki darbnīcās un meistarklasēs. Bērniem ļoti patīk mācīties kopā, satikties ar vienaudžiem, spēlēt muzikālas spēles un kopā muzicēt. Šīs nodarbības palīdz attīstīt muzicēšanas, koordinācijas, klausīšanās, lasīšanas un sociālās prasmes. Individuālās nodarbības bērniem aptuveni vienā līmenī bieži tiek sastādītas secīgi, lai viņi varētu vērot un pa reizei arī piedalīties viens otra nodarbībās.


Pārmērīgs spiediens un konkurence audzēkņu starpā.


Tiem, kas nepazīst Suzuki pieeju, mēdz šķist, ka audzēkņu un vecāku starpā var rasties pārmērīgs spiediens un konkurence, jo visi bērni mācās vienu repertuāru. Kritiķi mēdz arī iebilst, ka Suzuki bērni jau agrīnā vecumā tiek spiesti uz intensīvu muzikālo apmācību, potenciāli ierobežojot viņu saskarsmi ar citām pieredzēm.


Muzicēšana grupu nodarbībās jau no sākuma veicina audzēkņu savstarpēju atbalstu un sadarbību. Bērni tiek mudināti strādāt kopā, regulāri gatavojot ansambļus, un vecāki sadarbojas, plānojot bērnu grāmatu koncertus. Parasti katram koncertam seko ballīte, kurā ģimenes ierodas ar uzkodām un sarunās dalās ar pieredzi. Bērni apmeklē Suzuki meistarklases un iegūst jaunus draugus. Labākais ir tas, ka daudzi Suzuki bērni (un arī vecāki) kļūst par tuviem draugiem un uztur kontaktus arī pēc mācībām Suzuki studijā.

Protams, ir bērni, kas uz priekšu tiek ātrāk nekā citi, jo katram ir savi apstākļi. Suzuki skolotāji labi apzinās katra skolēna tempu un intereses, un ir elastīgi, pielāgojot mācību saturu un pieeju atbilstoši tam. Mana pieredze liecina, ka bērnus, kuri uz priekšu tiek lēnāk, iedvesmo tie, kam veicas ātrāk, tas bieži vien iedvesmo viņus centīgāk vingrināties. Mēdz būt arī tā, ka daži no tiem, kuri repertuārā virzās uz priekšu lēnāk, spēlēt muzikālāk nekā tie, kas steidzas cauri, un šo skaisto toni un muzikalitāti apbrīno visi studijas dalībnieki.


Intensīvajā Suzuki apmācībā bērni iemācās neatlaidību, centību un pašdisciplīnu. Tās ir vērtīgas dzīves prasmes, kuras izmantot arī citās jomās. Viņi piedzīvo, ka mērķtiecīgs darbs noved pie sasniegumiem. Viņu muzikālā apmācība ne tuvu neierobežo viņu pieredzi, bet gan uzlabo izpratni. Dr. Suzuki ir teicis: “Pirmkārt, raksturs, pēc tam spējas.” Viņš uzskatīja, ka, mācoties mūziku, bērni var attīstīt smalku, spēcīgu, apņēmīgu raksturu.


Vecāku ieguldījuma loma.


Salīdzinot ar tradicionālo mūzikas apguves pieeju, Suzuki vecāki ir daudz ciešāk iesaistīti bērnu mācībās un vingrinoties mājās. Vecāki arī tiek mudināti radīt muzikālu mājas vidi, tai skaitā mūzikas klausīšanos un koncertu apmeklēšanu. Daži kritiķi apgalvo, ka augstais atbalsta līmenis var radīt pārmērīgu paļaušanos uz vecāku vadību un kavēt bērna spēju attīstīt patstāvīgas mācīšanās prasmes. Var arī gadīties, ka dažām ģimenēm vecāku līdzdalības līmenis, pūles un laiks šķiet pārāk liels.


Topošās Suzuki ģimenes tiek aicinātas vairākas nedēļas vērot nodarbības. Vecāki sāk saprast, redz pozitīvo attieksmi, apņēmību un centību, kā arī izcilos rezultātus un panākumus. Viņi redz, ka vecākiem nav jābūt mūzikas priekšzināšanām. Visi vecāki vēl saviem bērniem to labāko, un daudzi nonāk pie pārliecības, ka vēlas, lai viņu bērni mācītos mūziku pēc Suzuki pieejas. Jaunie Suzuki vecāki sākumā paši apmeklē instrumenta nodarbības, paši apgūstot Suzuki sākuma repertuāru un paņēmienus.

Vecāki saprot, ka šādi bērni mācās vislabāk, augot muzikālā vidē. Panākumu pamatā ir sākums ļoti agrā vecumā ar pieredzējušu skolotāju un vecāku uzraudzību, kā arī apgūstamās mūzikas klausīšanās ikdienā. Bērnus aizrauj zinātkāre, kā arī skolotāja un vecāku aizrautība un mīlestība. Vecāku līdzdalība ir šīs pieejas stūrakmens un veicina spēcīgu saikni starp vecākiem un bērniem. Vingrināšanās laikā kopā pavadītais laiks nav nepatīkasm darbs, bet gan radošs process, kas ir vērtīgs pats par sevi. Suzuki skolotāji sniedz vecākiem padomus, kā iedrošināt savus bērnus un motivēt viņus vingrināties. Bērniem attīstoties klausīšanās, instrumentālās tehnikas un vingrināšanās iemaņām (bieži vien ap 11 gadu vecumu, sākot pamatskolas gaitas), viņi kļūst neatkarīgi no vecākiem un paši vēlas muzicēt. Šis posms ir iedvesmojošs gan bērniem, gan vecākiem un skolotājiem.


Suzuki pieejas burvība.


Nobeigumā atļaušos atzīmēt dažas Suzuki pieejas priekšrocības.


Visi bērni spēj gūt labus panākumus mūzikas instrumenta apguvē, ja vecāki var atrat brīvu vietu pie laba Suzuki skolotāja. Ar skolotāja un ģimenes atbalstu visi bērni spēj attīstīt savas muzikālās prasmes. Daži tiks tālāk nekā citi, taču visi gūs labumu no šīs mācīšanās pieejas. Bērni mācās uzmanīgi klausīties un apgūst lielisku tehniku, lai radītu labu skaņu. Uzturot un atkārtojot savu iepriekšējo repertuāru, viņi uzlabo savas muzikālās un tehniskās prasmes, kas dod gan pārliecību, gan rīkus sarežģītāku skaņdarbu apguvei.

Gandrīz visi bērni piedzīvo grūtības vingrināties. Taču Suzuki pieeju audzēkņi pamet retāk, jo visa ģimene ir apņēmusies un iesaistās jau no sākuma. Bērni turpina nodarbības arī tāpēc, ka viņi jau agri sasniedz augstu līmeni, tāpēc, sasniedzot 11 vai 12 gadu vecumu un iestājoties pamatskolā, viņi pārvalda savu instrumentu un spēj prasmīgi un pārliecinoši dalīties spēles priekā ansambļos ar citiem jauniem mūziķiem. Šis ir laiks, kad daudzi tradicionālās pieejas bērni izvēlas pārtraukt nodarbības, kā konstatēts plašā Kīlas universitātē veiktā jauniešu aptaujā un kā liecina to skolēnu skaits, kuri kārto dažādus Apvienotās Karalistes eksāmenus, kas ar katru klasi būtiski samazinās.


Apmācība.


Eiropā ir stingra Suzuki skolotāju apmācības sistēma. Potenciālajiem jaunajiem skolotājiem ir bakulaura grāds izvēlētajā instrumentā. Suzuki apmācības kursi ir prasīgi, bet aizraujoši, un tiem ir nepieciešamas plašas zināšanas par to, kā mācīt un atskaņot repertuāru, kā arī dziļu izpratni par filozofiju. Burvība ir tāda, ka labākie Suzuki skolotāji regulāri sūta savus skolēnus uz lielāko mūzikas konservatoriju jaunākajām nodaļām.


Pārsvarā Suzuki pieeju kritizē tie, kuri nekad nav vērojuši Suzuki nodarbības. Būtu brīnišķīgi, ja visi Suzuki skolotāji varētu kļūt par Suzuki pieejas vēstnešiem – iesaistot sarunās skolotājus un aicinot viņus savā studijā vērot stundas un mudināt apmeklēt skolēnu koncertus!


No angļu valodas tulkojusi Madara Drukaļska, raksta oriģināls publicēts Eiropas Suzuki Asociācijas 2023. gada izdevumā.

9 views0 comments

Recent Posts

See All

Comments


bottom of page